Šarko-Marī-Tūta slimības diena 2. marts 2019.g.

Ja sāp muskuļi...

Mialģija vai muskuļu sāpes ir bieža sūdzība jebkura ārsta klīniskajā praksē. Neskatoties uz to, ka sūdzības bieži vien ir pašlimitējošas ar labdabīgu procesu pamatā, jāatceras, ka muskuļu sāpes var būt arī nopietnas muskuļu slimības simptoms. Muskuļu sāpes atkarībā no lokalizācijas var iedalīt lokālās un difūzās. Lokālas muskuļu sāpes visbiežāk saistītas ar muskuļu pārslodzi, mīksto audu slimībām (piemēram, saišu iekaisumi vai tendinītiem), muskuļu saspringuma sindromiem (miofasciāls sāpju sindroms) un citiem lokāliem procesiem. Savukārt difūzu muskuļu sāpju diagnostika ir daudz sarežģītāka, jo iemeslu, kas to var izraisīt, ir ļoti daudz.

Vispirms jāizslēdz infekcijas slimības, kurām muskuļu sāpes ir bieži sastopams pavadošais simptoms. To palīdz izslēgt asins analīze un specifiskie iekaisuma rādītāji. Jāatceras par neiekaistoša rakstura sāpju sindromiem, tādiem kā fibromialģija un hroniskais noguruma sindroms. Šo sindromu diagnostikai izstrādātas speciālas skalas un bieži vien tās ir izslēgšanas diagnozes. Jūsu ārsts var izvērtēt jūs atbilstoši skalām un izdarīt secinājumus par fibromialģijas un hroniskā noguruma sindroma iespējamību. Sistēmiskās reimatoloģiskās saslimšanas ir nākamais biežākais problēmu iemesls. Tādas slimības kā reimatiska polimialģija, polimiozīts un dermatomiozīts klīniskajā praksē izpaužas ar muskuļu sāpēm. Sistēmisko slimību diagnostikai izmanto kritērijus un specifisko antivielu noteikšanu asinīs, kas ievērojami atvieglo diagnozes uzstādīšanu. Nākama lielā grupa ir muskuļu sāpes kā endokrinoloģisko saslimšanu izpausme. Šeit jāatceras par vairogdziedzera un virsnieru funkcijām. Virkne medikamentu ir toksiski muskuļiem un to lietošanu pavada mialģijas un pat atsevišķos gadījums muskuļu audu sabrukums vai rabdomiolīze. Kā piemēru var nosaukt statīnus – holesterīna pazeminošo medikamentu grupu. Tiem medikamentiem retos gadījumos novēro tādas blakusparādības, kas visbiežāk ir pārejošas, ja pārtrauc medikamentu lietošanu. Un kā pēdējo grupu gribu minēt muskuļu sāpes kā vielmaiņas traucējumu izpausmi. D vitamīna trūkums un vielmaiņas muskuļu saslimšanas (metabolas miopātijas) ir divi galvenie muskuļu sāpju iemesli, kas saistīti ar vielmaiņas traucējumiem. Metabolās miopātijas ir retas, bet koriģējamas slimības. Dažām slimības no šis grupas ir pieejama medikamentoza terapija (piemēram Pompe slimība), citām - režīma un diētas ievērošana ir labs palīgs simptomu atvieglošanai.

Katram pacientam mialģiju nepieciešama detalizēta izmeklēšana, pacienta un ārsta pacietība, jo bieži vien nepieciešama ilgstoša novērošana dinamikā, lai apstiprinātu vai izslēgtu diagnozi. Sūdzību raksturs un faktori, kuri tos ietekmē, kā arī informācija par radinieku saslimšanām var būt īpaši svarīgi pareizas diagnozes uzstādīšanai pacientiem ar muskuļu sāpju sindromiem. Dažādu speciālistu (ģenētiķu, internistu, reimatologu, neirologu) iesaistīšana pacienta dinamiskās novērošanas procesā ir papildus iespēja noteikt pareizo diagnozi agrīni un pasargāt pacientu no iespējamām slimības komplikācijām. Atceraties, ka daudzās slimības ir ārstējamas un ārstēšanas iespējas palielinās, attīstoties medicīnai.

Doc. Viktorija Ķēniņa


Veģetatīvā disfunkcija

Ja Jums ir tādas sūdzības kā sirdsklauves, elpas trūkums, svīšana, sarkšana vai bālums, biežās caurejas vai citi gremošanas trakta darbības traucējumi, kurus nevar izskaidrot ar kādu fizisku slimību, mūsu centrā Jūs variet veikt veģetatīvās nervu sistēmas stāvokļa pārbaudi.


Fibromialģija

Fibromialģijai jeb fibromialģijas sindromam (FMS), kuru jau 1904. gadā W. Govers aprakstījis kā iekaisīgu fibrozītu, mūsdienās pievērš aizvien lielāku uzmanību gan klīnicisti, gan pētnieki, gan veselības aprūpes organizētāji un plānotāji, jo sindroms ir samērā plaši izplatīts hronisku sāpju stāvoklis, taču joprojām nav pilnīgas vienprātības par tā attīstības iemesliem. Lai gan FMS nav fatāla saslimšana, tas ievērojami ietekmē pacientu dzīves kvalitāti un darba spējas; nav panākti ievērojami sasniegumi tā pilnīgā izārstēšanā, vairākumā gadījumu izdodas panākt simptomu mazināšanu un atvieglojumu.

Fibromialģija ir difūzas muskuloskeletālas smeldzošas sāpes ar multipliem noteiktiem sāpju punktiem. Fiziskie traucējumi izpaužas kā zema slodzes tolerance, ātra nogurdināmība un astēnija, kas ietekmē ikdienas aktivitātes, rīta stīvums - no 15 minūtēm līdz divām trim stundām, plašāk nekā reimatoīdā artrīta slimniekiem; miega traucējumi, neizgulēšanās izjūta.

Funkcionālos traucējumus raksturo parestēzijas - biežāk rokās; galvassāpes kā migrēna vai spiedošas galvassāpes; sāpes vēderā, žokļu sāpes, pat tuneļu sindromi. Raksturīgi arī veģetatīvi jeb somatoformi traucējumi: kairināto zarnu sindroms, sāpīgas menstruācijas, aritmijas, samaņas zudumu epizodes, kairināts urīnpūslis, Reino sindroms, reaktīva hiperēmija palpācijas vietās.

Psiholoģisko traucējumu grupā ierindo ģeneralizētu trauksmi un panikas lēkmes, depresiju, hipohondriju un personības izmaiņas.


Insulta profilakse

Insults ir viena no biežākām slimībām, kura noved pie invaliditātes. Ar insultu slimo ne tikai pacienti gados, bet arī jauni cilvēki. Insulta risks ir katram individuāls un zināmi daudz iemesli, kas var palielināt risku, un daudz iespējas samazināt to.

Išēmiska insulta biežākie iemesli ir sirds patoloģija, sirds ritma traucējumi un ateroskleroze kakla un galvas smadzeņu asinsvados. Lai to izslēgtu nepieciešams veikt komplekss izmeklējums - doplerogrāfija kakla un galvas asinsvadiem, ehokardiogrāfija un holtera monitorēšana jeb diennakts sirds ritma pieraksts.

Savukārt hemorāģiskam insultam vai asins izplūdumam galvenais riska faktors ir paaugstināts arteriālais asins spiediens un asinsvadu patoloģija.

Kabineta mērķis, palīdzēt Jums noteikt savus riska faktorus un izstrādāt individuālu plānu riska samazināšanai.

Mēs gaidām Jūs, ja:
• Jums bija pārciests insults;
• Jūsu tuviem radiem ir bijis insults;
• Jums ir zināmi insulta riska faktori
(paaugstināts asinsspiediens, holesterīns, cukura līmenis asinīs, zināmi sirds ritma traucējumi vai aizdomas par to).

Insulta riska faktoru noteikšanai un samazināšanai piedāvājam:
• Doplerogrāfiju brahiocefāliem un intrakraniāliem asinsvadiem;
• Individuālas terapijas nozīmēšanu, neirologa konsultāciju.

Doplerogrāfiju veic mūsu centra ārsti: doc. Viktorija Ķēniņa un dr. Ildze Krieviņa


Vides pieejamība

Vides pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem.

  1. SIA "Neiroimunoloģijas un imūndeficītu centrs", kas atrodas Rīgā, Maskavas ielā 40, 3. stāvā - informācija par kabinetu atrašanās vietām redzama uz informācijas tablo liftā un atbilstošajā stāvā.
  2. Visos kabinetos ir nodrošināta vides pieejamība un pakalpojumu sniegšana personām ar funkcionāliem traucējumiem.
  3. Personas ar funkcionāliem traucējumiem var patstāvīgi iekļūt iestādē un pārvietoties pa telpām, nepieciešamības gadījumā palīdzību sniedz reģistratūras un medicīnas personāls.
  4. Personas ar funkcionāliem traucējumiem nepieciešamības gadījumā nodrošinām ar iestādes ratiņkrēslu, iepriekš piesakot pa tālr. 67204065.
  5. Personām ar dzirdes traucējumiem veselības aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti, saziņā izmantojot vizuālo informāciju un, ja nepieciešams, saraksti.
  6. Veselības aprūpes pakalpojumi personām ar redzes traucējumiem tiek nodrošināti, ja nepieciešams, iesaistot iestādes reģistratūras un medicīnas personālu, ērtākai pārvietošanās iespēju nodrošināšanai un cita atbalsta sniegšanai.
  7. Personām ar garīga rakstura traucējumiem veselības aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti pacientiem viegli uztveramā valodā.
  8. Papildus informāciju par iespēju personām ar funkcionāliem traucējumiem saņemt veselības aprūpes pakalpojumus iestādē var iegūt sazinoties pa tālruni: 67204065.